Parasti vecvecākiem ir īpaši sirsnīgas jūtas pret saviem mazbērniem — tas ir dabiski. Dzīves nogales posmā viņiem rodas iespēja veltīt laiku bērniem, kuros viņi saskata gan sevi jaunībā, gan savu bērnu atspulgu. Tas ļauj atgriezties pagātnes atmiņās un vēlreiz izjust tās pašas siltās rūpes.
Mazbērniem savukārt patīk doties pie vecvecākiem – klausīties viņu stāstos, baudīt mājās gatavotu ēdienu un saņemt mīļas dāvanas. Tomēr, pieaugot un kļūstot patstāvīgiem, daudzi diemžēl aizmirst par tiem, kas viņus patiesi un bez nosacījumiem mīl.
Lasi arī: “Ja tu šo lasi, tas nozīmē, ka manis vairs nav… Vienkārši paklausies, kas man tev jāstāsta”
Dāvana mazdēlam
„Savam vecākajam mazdēlam divas reizes gadā sūtu 100 eiro, lai palīdzētu mācībās. Tādu pašu naudas summu viņš nosūtīja arī savām divām jaunākajām māsām. Meitenes vienmēr zvana, lai pateiktos, pastāstītu, cik priecīgas ir par dāvanu, ko iegādājušās vai plāno iegādāties. Mazdēls nezvanīja un nerakstīja,” stāstīja 74 gadus vecā Laima.
Vai tiešām esmu šeit velti? Vai nauda mūsdienās vairs neko nenozīmē? Būtu patīkami dzirdēt kaut mazliet pateicības. Vai tiešām tik grūti piezvanīt savai vecmāmiņai?
Nav viegli tikt galā ar emocijām, kad ilgstoši un dažādos apstākļos rūpīgi krāj naudu, lai sagādātu mazdēlam dāvanu, taču beigās viņš pat neizrāda pateicību un nepasaka paldies. Lai arī cik skumji tas būtu, jauniešu dzīve ir tik piesātināta ar dažādiem notikumiem, piedzīvojumiem un, iespējams, tikai šķietami svarīgām lietām, ka daudzas būtiskas vērtības, tostarp attiecības ar tuvākajiem, nereti tiek atstātas otrajā plānā.
Iespējams, jaunietis ir aizņemts ar savām domām, uztraucas par kaut ko svarīgu un vienkārši piemirst izrādīt pateicību savai dāsnajai vecmāmiņai. Tomēr vecmāmiņai nevajadzētu apvainoties par to, ka viņas dāvana nav saņēmusi gaidīto reakciju, bet gan priecāties par to, ka viņai ir iespēja sagādāt prieku mazdēlam.
Iespējams, raugoties uz situāciju no viņas skatpunkta, var ieraudzīt arī citu nozīmi šajā notikumā…
Dāvinot naudu, cilvēks cenšas paveikt kaut ko labu. Lai arī šī rīcība ir brīvprātīga, viņš tomēr cer uz pateicību. Tas ir īpaši svarīgi, ja viņš sniedz atbalstu mīļotajam, kuru redz reti, un nav saņēmis apstiprinājumu par savu nozīmīgumu. Pateicība šajā gadījumā kalpotu kā apliecinājums, ka mazdēls uzskata dāvanu par vērtīgu, kas savukārt norāda uz dāvinātāja nozīmīgumu.
Nav zināms, vai mazdēls vienkārši aizmirsa, ir pārāk aizņemts vai vienkārši nevīžīgs. Vecmāmiņai būtu labāk piezvanīt, apjautāties, kā viņam klājas, vai nauda ir saņemta un vai viņš par to kaut ko jau ir iegādājies.
Varbūt viņai pašai jāsper pirmais solis, lai atgādinātu par attiecību nozīmi un atjaunotu to kādreizējo siltumu. Ja mazdēls nevēlas komunicēt, varbūt ir vērts pārdomāt, vai turpmākā palīdzība tiešām ir nepieciešama.
100 eiro mūsdienu studentam ir ievērojama summa. Tajā dzīves posmā, kad vēl tikai apgūsti, kā nopelnīt, jebkura palīdzība ir īpaši vērtīga. Tāpēc mazdēls noteikti izjūt šo atbalstu un viņam būtu par ko pateikties vecmāmiņai.
Ir vērts atcerēties studiju gadus, kad prāts bija pilns ar idejām, plāniem un jaunām interesēm. Tajā laikā gribas izzināt pasauli, apgūt ko jaunu, un doma par zvanu vecākiem, krustmātei, vecmāmiņai vai vectēvam nereti izgaist starp aizraujošiem notikumiem. Tāpēc labāk pašai piezvanīt pirmajai.
